Sākot vai atsākot sportot, cilvēki bieži vien neaizdomājas, ka, dodoties pie trenera, veselību viņam uzticam tāpat kā savam ārstam.Vismaz daļu sabiedrības neapšaubāmi ietekmē arī  influenceru kustība un bieži nekritiskā uzticēšanās internetā publicētajam – gan vīrieši, gan sievietes meklē treniņu padomus internetā, kuru pielietošana nereti rezultējas ar traumām, saslimšanām vai vizīti kardiologa kabinetā. Sporta ārste Laila Ušacka, basketbola trenere Daiga Jansone un asociētais profesors Voldemārs Arnis pamato, kādēļ svarīgi www.lsfp.lv publiskajā treneru datu bāzē pārliecināties, vai treneris ir sertificēts, un izvēlēties legālu padomdevēju.

Lai strādātu par sporta treneri Latvijā, jāiegūst atbilstoša izglītība un personai jābūt iekļautai Sporta speciālistu reģistrā: https://lsfp.lv/sporta_registrs/sertificetie_sporta_specialisti, kas veselības drošības nolūkā pieejams ikvienam interesentam. Sporta treneru sertifikāciju un resertifikāciju Latvijā veic LSFP, kategorizējot trenerus trīs līmeņos – C, B un augstākajā A. Ik pēc pieciem gadiem treneriem jāveic resertifikācija, kuras veikšanai nepieciešams papildināt zināšanas un darba pieredzi atbilstošajā sporta jomā.

Sertificēts treneris – garantija

Sporta ārste Laila Ušacka uzsver – lai trenētos veselīgi un bez traumām – un vienlaikus gūtu progresu, vitāli svarīgi, lai treneris būtu sertificēts: “Tikai sertificēts treneris noteikti labāk saprot, kā ķermenis reaģē uz fizisku slodzi. Katrā sporta veidā ir arī specifiskas nianses – taktika, tehnika un metodika. Ja trenerim ir sporta izglītība –  nav būtiski vai C kategorijas, vai B kategorijas sertifikāts – klients var būt drošs, kādās rokās nonācis. Sertifikācija ir skaidrs apstiprinājums iegūtām fundamentālām zināšanām, kas sniedz garantiju, lai izvairītos no neprognozētām veselības problēmām, pilnveido treniņu procesu un padara to efektīvu.” 

Treneri jau C kategorijas apmācībās mācās anatomiju, sporta fizioloģiju, sporta psiholoģiju, sporta pedagoģiju, sporta treniņu teoriju, sporta medicīnu, apgūst zināšanas par sportistu uzturu un pilnveido prasmes, izstrādājot treniņu plānus izvēlētajā sporta veidā. Par B kategorijas treneri mācās ilgstošāk augstskolā, bet A kategoriju treneris var iegūt, ja iepriekš iegūta vismaz B kategorija un audzēknim ir atbilstoši augsti sasniegumi starptautiskās sacensībās pēdējo piecu gadu laikā, pārstāvot Latvijas valsti.

Mānīgās aplikācijas

Internetā pieejamas neskaitāmas aplikācijas, kā trenēties. Lietotnes sākotnēji šķietami nostrādā: jo cilvēks sliktāk trenēts, jo straujāks progress un lielāka eiforija. “Jā, dažas dienas cilvēks gūs pozitīvas emocijas, taču ilgtermiņā aplikācijas vēlamo rezultātu nesniegs un cilvēks ātri nonāks fiziskā un psiholoģiskā bedrē,” skaidro Ušacka. Treniņprocesā jābūt iesaistītam sertificētam trenerim, lai jēgpilni un tehniski precīzi izpildītu vingrinājumus un gūtu progresu.

Kāda ir būtiskākā atšķirība starp sertificētu un nesertificētu treneri? “Gudrs un izglītots treneris cilvēku padarīs labāku, nevis novedīs līdz savainojumiem vai saslimšanai,” norāda sporta ārste. Ušacka papildus arī pati ieguvusi C kategorijas trenera sertifikātu. “Nekad nestrādāšu par galveno treneri, taču apgūtā trenera izglītība – zināšanas par treniņu metodiku, sportistu psiholoģiju un citas nianses, ko sporta ārstam rezidentūrā tik smalki nemāca, – man ievērojami palīdz kā dakterim: labāk saprotu sportistu, izprotu treniņu mērķus un nepieciešamības gadījumā varu pieregulēt spēlētājiem dotās slodzes, ātrāk pamanot riskus un kopā ar medicīnas zināšanām optimizējot treniņu darbu efektu.” Ušacka pasvītro, ka sporta treniņos ir ārkārtīgi daudz specifisku nianšu, kas palīdz darbā ar atlētiem.

Kāda sporta skola ir droša?

Basketbolistu Jansonu saime – Daiga Jansone, Ziedonis Jansons, Liena Jansone un Līga Jansone – būtībā ir unikāla speciālistu ģimene, jo strādā visās sporta pamata jomās – bērnu un jaunatnes sportā, amatieru sportā un augstas klases sasniegumu sportā. Tādējādi Jansoni pārzina detalizētāk būtiskākās nianses un to savstarpējo nozīmi katrā no sporta trenera darba virzieniem. 

Basketbola tenere Daiga Jansone, organizējot darbu visās trīs jomās, vērš uzmanību, ka katrā no trenera darba virzieniem ir dziļa specifika, īpaši jaunatnes sportā, kur rūpīgi jāseko līdzi bērna attīstībai, lai jaunieši attīstītos labvēlīgi un izvairītos no veselības likstām, kas var atstāt nelabojamas sekas mūža garumā.

Tanī pašā laikā pastāv biedrības, privāti sporta klubi un dažādas neformālas sporta kopienas, kurās kā “treneri” darbojās vietējās sporta personības bez atbilstoša sertifikāta, tātad – nav garantijas, ka ir apgūtas pamatzināšanas, taču vecāki šīs sporta kopienas mēdz klasificēt kā drošas. “Protams, autoritātes faktors ir jebkura trenera potenciāla pamatā, bet sertifikācija nepieciešama, lai treneris varētu īstenot savu un audzēkņu potenciālu. Jaunatnes sporta trenerim ir jābūt vispusīgi izglītotam, lai vecākiem būtu droši un jēgpilni nodarbināt bērnus sportā,” pasvītro Jansone. 

Lai gan aizvadītajā sezonā pandēmijas dēļ sporta treniņi iekštelpās bērniem bija liegti, Jansoni nodarbības vadījuši ārā maksimāli pieļaujamajā 10 bērnu sastāvā, neizlaižot nevienu treniņu pat ziemas mēnešos, kad bija sniegs un valdīja bargs sals.

Jāspēj pareizi tulkot bērna ķermeņa valoda

Jansone akcentē, lai nodrošinātu bērnam drošu treniņu procesu, svarīgi, lai treneris pārzina anatomiju, fizioloģiju, psiholoģiju un pedagoģiju. Trenerim ir jāapliecina zināšanas šajos priekšmetos, lai iegūtu sertifikātu. “Piemēram, ja treniņā bērns piedzīvo neveiksmīgu kritienu, sertificēts treneris zinās, kā rīkoties un varēs sniegt nepieciešamo palīdzību, jo pārzina cilvēka ķermeņa darbības principus. Tas ir arī būtiski, izstrādājot treniņu programmas un ķermeņa atjaunošanās plānus, lai noteiktu efektīvas slodzes un veicamos vingrinājumus un kustību veidus,” izglītības nozīmi skaidro trenere. Tādējādi iespējams gūt progresu ilgtermiņā un izvairīties no pārslodzes un traumām, kas var ievērojami apgrūtināt sportista karjeru.

Sertificēts treneris spēj ātrāk atpazīt veselības problēmas un novērst tās. Jansones darbā tā ir būtiska ikdienas sastāvdaļa. “Viens no piemēriem – pamatskolas vecuma meitene, tverot bumbu, katru reizi piemiedza acis. Treneris bez atbilstošas izglītības varētu interpretēt, ka pēc kāda neveiksmīga sāpīga tvēriena bērnam parādījušās bailes no bumbas. Taču uzreiz vērsāmies pie vecākiem, lai noskaidrotu, kad pēdējo reizi pārbaudīta redze. Atklājās, ka acu ārsts nav apmeklēts piecus gadus… Pēc izmeklēšanas konstatēja, ka meitenei bija pasliktinājusies redze, ko, savlaicīgi konstatējot, iespējams koriģēt,” stāsta Jansone.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmas “Veselības sporta speciālists” asociētais profesors Voldemārs Arnis uzsver, ka tikai izglītots un sertificēts sporta speciālists var saprast, kas notiek cilvēka organismā fiziskas slodzes laikā: “Tikai izglītoti sporta speciālisti izprot, kādi fizioloģiski un bioķīmiski procesi notiek dažādu fizisku slodžu laikā un kādas adaptīvās pārmaiņas notiek cilvēka organismā slodzes ietekmē un tikai izglītoti sporta speciālisti ir informēti par dažādiem fiziskiem vingrinājumiem, fiziskām slodzēm, treniņu principiem un metodēm un par jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem šajā jomā.”

Trenerim un vecākiem aktīvi jāsadarbojas

Bērnu vidū izplatīta problēma ir plakanā pēda. Šīs problēmas novēlota risināšana vai nerisināšana bloķē sportisko progresu. “Izglītots treneris ātri pamanīs, ja bērnam veidojas plakanā pēda vai nelabvēlīgs kāju izliekums. Tādos gadījumos bērnu novirza pie podologa, kurš nodrošina pēdas korekciju, tostarp – sporta apavos ievietojot balsta pēdiņu. Ja problēmas tiek risinātas, bērns var turpināt pilnvērtīgi attīstīties,” teic Jansone. Svarīgi sekot līdzi, vai bērnam ir optimāls ķermeņa svars un korekta stāja, kas ir daži no izplatītākajiem jauniešu veselības sarežģījumiem. 

Ja augstas klases sportistu jeb profesionāļu trenerim normālos apstākļos ir pieejams asistents, fiziskās sagatavotības treneris, psihologs, sporta ārsts, tad jaunatnes trenerim pašam ir jāspēj aptvert visas minētās sporta profesijas. “Jaunatnes trenerim ir jābūt speciāli sagatavotam, lai veiksmīgi sadarbotos ar vecākiem, kas ir būtisks, bet līdz šim sabiedrībā nenovērtēts panākumu stūrakmens,” norāda Jansone. Mamma un tētis vislabāk pazīst bērnu, redz, kas ar viņu notiek ārpus nodarbībām, abām pusēm svarīgi atvērti komunicēt, apmainoties ar būtiskāko informāciju par bērna attīstības tendencēm un vajadzībām. Bērni nespēs izvērtēt, vai treneris dod pareizu vai aplamu padomu. Taču, ja trenerim nav atbilstošu zināšanu, rezultātu nebūs un paveras risks plašam problēmu spektram.

Motivētākie – jaunās paaudzes treneri

Savukārt, lai strādātu ar pieaugušiem amatieriem, trenerim ir jāpiemīt īpaša vēlme strādāt, kas jāņem vērā arī pašiem sportotājiem, iesaistoties amatieru kolektīvos. “Bieži vien amatieru trenēšana ir sporta speciālista papildu darbs, tādēļ apņēmība entuziastiski darboties var pietrūkt. Būtiski, lai trenerim piemistu vēlme nemitīgi augt, tad arī būs sasniegumi,” vērtē Jansone. Trenēt amatieru kolektīvus pēc definīcijas vienmēr būs izaicinoši, jo dalībniekiem, darbojoties vienā komandā, ievērojami atšķiras individuālā motivācija, mērķi un pašatdeve nodarbībās. Šādās situācijās visām iesaistītajām pusēm svarīgi saglabāt cieņu un savstarpēju sapratni.

“Ir kolēģi, kuri nāk darbā ar trenera maģistra grādu, bet viņu praksē ir vērojama ilgstoša un vienmuļa stagnācija. Tanī pašā laikā vidē ienāk jauna vēl tikai topošā trenere ar biznesa izglītību, kura mācās par C kategorijas treneri, taču ar milzīgu vēlmi izglītoties, sniedzot ievērojami lielāku ieguldījumu nekā nomināli ievērojami labāk izglītots treneris,” novērojusi Jansone. Jaunās paaudzes treneriem raksturīgi krietni vairāk pašiem aktīvi mācīties papildus. 

“Tāpat Latvijā teju visiem pieejamais zemākais C kategorijas apmācību kursu saturs, ar ko var sākt, ir ļoti augstā līmenī,” vērtē trenere un rosina zināšanas apgūt profesionāli.

Influenceri, padomi internetā… un vizīte pie kardiologa

Daļa sabiedrības iedvesmojas no sociālo tīklu influenceriem un meklē treniņu padomus internetā, kas var izrādīties veselībai pat ļoti bīstami. 

Interneta vidē manītos fizisko vingrinājumu ieteikumus Ušacka vērtē kā labus, taču lielākoties absolūti nepareizi interpretētus vai neprecīzi izpildītus. “Sertificēts treneris zina – nav vienas universālas metodes, ko varētu piemērot ikvienam klientam un kas dotu efektu. Pieejai ir jābūt individualizētai un jāspēj saprast, kur ir jāveic atkāpe no vispār pieņemtām idejām. Piemēram, augstas intensitātes intervālu treniņi – daudzi zina, ka tie efektīvi dedzina taukus un strauji uzlabo skriešanas tempu. Uz slodzes testu nesen bija ieradies puisis, kura mērķis bija noskriet 5 km ātrāk par 20 minūtēm. Mērķis apsveicams, taču puisis internetā bija lasījis koncentrētu informāciju par augstas intensitātes intervālu treniņiem. Līdz ar to viņš nodarbojās tikai ar augstas intensitātes treniņiem, bet netrenēja bāzes izturību. Rezultātā vienā no treniņiem īsi pirms finiša viņš zaudēja samaņu…” 

Lūk, ko nozīmē, ja cilvēks bez zināšanām un izpratnes izrauj padomu no konteksta. Ušackas vadībā veiktas slodzes tests uzrādīja puisim visas iespējamās pārtrenēšanās pazīmes, un tālāk jau pacients tika novirzīts pie kardiologa. Šis gadījums ilustrē aplami virzītu jaunieša mērķtiecību – šis ir viens no tipiskākajiem sporta ārstu pacientu portretiem: entuziasma pilns iesācējs, kurš nododas vilinošai treniņu programmai ar sākotnēju efektu, it sevišķi pēc ilgākas pauzes vai jauna gada sākumā. Tad slodzes apjoma un intensitātes pieaugums stipri vien pārsniedz adaptācijas ātrumu, rodas pārslodze vai pat pārtrenēšanās. 

Profesors Voldemārs Arnis ir pārliecināts, ka influenceris, kurš nav speciālists attiecīgā jomā, nopietni var ietekmēt daļu no cilvēkiem, kuri interesējas par fitnesu vai veselīgu uzturu, taču neuzskata to par izplatītu problēmu.

Augstas intensitātes treniņi jāizmanto pareizi

Arnis ar 2021. gada 1. jūniju uzsācis darbu arī Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) Sporta speciālistu (treneru) sertifikācijas komisijā. Savā praksē novērojis, ka vairums cilvēku, īpaši – izglītotie – kritiski izvērtē dažādus apšaubāmus ieteikumus un galvenokārt uzticas izglītotiem un sertificētiem profesionāļiem. “Pēdējos gados strauji augošas fitnesa tendences pasaulē un Eiropā – ir apmācīti, izglītoti un sertificēti fitnesa profesionāļi, kā arī individuālie treniņi,” komentē Arnis.

Tiesa, neadekvātu fizisku slodžu rezultātā visbiežākās sekas ir dažādi pārslodzes simptomi dažādās organisma sistēmās. “Sāpes muskuļos, locītavās, saitēs, cīpslās, kaulu plēvē, galvas reiboņi, galvassāpes, miega traucējumi, izteikts nogurums, slikta pašsajūta, paaugstināta uzbudināmība vai tieši pretēji – fizisks un mentāls vājums, kas izraisa nevēlēšanos turpināt treniņus,” skaidro profesors. Regulāras un ilgstošas pārslodzes var izraisīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, deģeneratīvas izmaiņas balsta un kustību sistēmā, sirds ritma traucējumus, miokarda distrofiju. Šīs veselības problēmas visbiežāk izraisa neadekvāti augstas intensitātes treniņi.

Arnis norāda, ka augstas intensitātes slodzes treniņdarbā bieži vien neadekvāti izmanto ne tikai tautas sportā, bet arī augstas klases sportā un pat zinātniskos pētījumos. “Tomēr tas nenozīmē, ka augstas intensitātes treniņus nevar izmantot ikviens vesels cilvēks. Adekvāti augstas intensitātes treniņi ir droši un efektīvi. Augstas intensitātes treniņu izmantošana ir viena no visstraujāk augošajām fitnesa tendencēm pasaulē. Par šo tēmu pēdējos 10 gados pētījumu skaits pieaug eksponenciāli, bet tikai pašu pēdējo gadu sistemātiskie literatūras pārskati un meta analīzes atklāj galvenās likumsakarības un nosaka vadlīnijas augstas intensitātes slodžu pielietošanai.”

Zināšanas jāuztur formā

Tehnoloģiju un medicīnas laikmetā sporta zinātnes strauji attīstītās, kas ir loģisks pamatojums arī regulāras resertifikācijas nepieciešamībai. “Resertifikācija ir vajadzīga, jo katru gadu tiek veikti simtiem jauni augsta līmeņa zinātniski pētījumi un atbilstoši ieviestas praktiskas inovācijas,” Arnis norāda, ka tiek pilnveidotas treniņu metodes un līdzekļi, atrastas dažādas iespējas un pieejas precīzākai un pamatotākai fizisku slodžu dozēšanai, kontrolei un slodžu ietekmes izvērtēšanai.

Sporta speciālista – trenera sertifikātu – izsniedz uz pieciem gadiem. Ja šajā laikā treneris ir aktīvi strādājis un papildinājis savas zināšanas atbilstoši prasībām, veicot resertifikāciju, tiek izsniegts trenera sertifikāts nākamajam piecu gadu periodam. Noteiktos gadījumos pretendentam var tikt piemērota sertifikācijas eksāmena kārtošana. Ja treneris neizpilda sporta speciālistiem noteiktās prasības un neresertificējas, viņa vārds treneru datu bāzē vairs nebūs atrodams.

Kristaps Zaļkalns