RSE: Atklāšanas konference Latvijā 23.-25.08.2021.

Visbeidzot arī RSE projekts, kā galvenais mērķis ir atjaunot sporta kustību Eiropas Savienībā pēc visiem ierobežojumiem, rīko atklāšanas konferenci, kas sākotnēji bija paredzēta martā. Konference norisināsies laikā no 23. - 25.augustā Siguldā, Latvijā. Konferencē piedalīsies ne tikai projekta konsorcijs no visām piecām dalībvalstīm - Rumānijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Latvijas, bet arī LR Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos, Sporta departamenta direktors Edgars Severs un LSIIDP valdes pārstāvji, tostarp LSIIDP valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe. Konferences vieslektore Eva Nolendorfa, SIA Brabantia Latvia personāla vadītāja dalīsies ar pieredzi uzņēmumā fizisko aktivitāšu veicināšanā arī pandēmijas laikā, ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus.

Projekta konsorcijs, savukārt, diskutēs par mobilitāšu datumiem un pārstāvētajām komandām un to sastāviem, kā arī sasniedzamajiem mērķiem. Īpaši svarīgs jautājums, kas tiks risināts, būs arī projekta izplatības pasākumi, lai sasniegtu ne tikai projektā minēto mērķauditoriju, bet pat plašāku, ņemot vērā daudzpusīgo projekta konsorcija dabu.

Lai veicinātu arī kultūras daudzveidību un vairotu zināšanas par citu valstu paražām un kultūras pasākumiem, projekta komanda dosies Siguldas pilsētas apskatē.

Skatieties šo notikumu galerijā ŠEIT.

BMX: Starptautiska konference par drošu treniņu procesu šā gada 6.-7.septembrī

Projekta BMX mērķis ir veicināt izglītību sportā un ar sporta palīdzību, īpašu uzmanību pievēršot prasmju pilnveidošanai, uzsvaru liekot uz treneru procesu, lai uzlabotu sportiskās karjeras attīstības kvalitāti un jauno sportistu drošību. Tādējādi 6.un 7.septembrī notiekošās starptautiskās konferences par drošu treniņu procesu mērķis ir pilnveidot zināšanas un dalīties ar labās prakses treniņu procesa piemēriem. Konference, apaļie galdi un darba grupas ir paredzētas, lai risinātu dažādus drošības aspektus, piemēram, slodzes atbilstību, pirmo palīdzību kā arī treniņu procesa novērtējumu.

Starptautiskā konference par drošu treniņu procesu aicina pētniekus sūtīt savus rakstus mutiskas komunikācijas vai plakāta veidā. Rakstiem jābūt saistītiem ar trim konferences tēmām:
Apmācība
Vide
Sporta iespējas.

Šie raksti tiks prezentēti virtuāli. Labākajam plakātam un labākajai mutiskajai komunikācijai tiks piešķirta 100 eiro balva no konferences rīkotajiem. Zinātniskā komiteja būs atbildīga par šo lēmumu. Uzvarētājs tiks paziņots konferences pēdējā sesijā.

Starptautiskā konference ir atvērta visiem interesentiem, reģistrējoties konferences oficiālajā mājas lapā. Pievienojies mums ŠEIT! Konferences programma pieejama ŠEIT, izvēloties sadaļu "PROGRAMME".

SWOST: Dziedātāja Pink piedāvā apmaksāt sodu norvēģu sportistēm 27.07.2021.

ASV popdziedātāja Pink piedāvājusi apmaksāt sodu, kas jāmaksā Norvēģijas pludmales rokasbumbas komandai par nepareiza apģērba valkāšanu. Iepriekš sacensībās Bulgārijā norvēģietes izgāja laukumā šortos kā vīrieši, tādējādi protestējot pret obligāto prasību valkāt bikini.

Pink sociālajos tīklos paziņojusi, ka ir ļoti lepna par to, ka komanda šādi izvēlējusies protestēt, un uzsvērusi, ka patiesībā būtu jāsoda Eiropas handbola federācija par seksismu.

Saskaņā ar vienotiem noteikumiem spēles noteikumos, spēlējot oficiālas spēles, sievietēm ir jāvalkā bikini apakšveļa un sporta krūšturis. Vīrieši var valkāt šortus un vestes kreklu.

Federācija sākotnēji paziņoja, ka Norvēģijas izlasei tagad jāmaksā pusotra tūkstoša eiro liels sods par pludmales apģērba regulējuma pārkāpšanu. Tomēr pēc tam, kad notikušais izraisīja skandālu sociālajos tīklos, federācija paziņojusi, ka samaksāto sodu ziedos dzimumu līdztiesības veicināšanai sportā.

“Mēs esam ļoti lepni par šīm meitenēm, kuras Eiropas čempionāta laikā skaļi paziņoja, ka pietiek!

“Mēs SHF esam ar jums un atbalstām jūs. Kopā mēs turpināsim cīnīties, lai mainītu apģērba noteikumus, lai spēlētājas varētu spēlēt sev piemērotā apģērbā.”

Svētdien Instagram ierakstā Norvēģijas komanda pateicās Pinkai rakstot: “Oho! Liels paldies par atbalstu.”

Spēlētāja Katinka Haltvika Norvēģijas medijam NRK sacīja, ka viņas komandas lēmums valkāt šortus bikini apakšveļas vietā bija “ļoti spontāns” un ka viņas “jutās noteikumu apdraudētas”.

“Cilvēki mūs uzmundrināja, kad mēs stājāmies vairāku komandu priekšā un uzņēmāmies lielāko daļu riska. Ne visas komandas var atļauties maksāt šādus sodus,” sacīja Haltviks. "Handbolam vajadzētu būt iekļaujošam, nevis ekskluzīvam sporta veidam."

Tikmēr Lielbritānijas paralimpiete Olīvija Brīna pagājušajā nedēļā Anglijas čempionāta sporta amatpersonai teica, ka viņas skriešanas biksītes ir “pārāk īsas un nepiemērotas”.

SWOST: Pieaug sieviešu interese par olimpiskajām spēlēm 05.08.2021.

Sieviešu ieinteresētība olimpiskajās norisēs pieaug, un Tokijas spēles raisa gandrīz vienādi lielu interesi gan kungiem, gan dāmām, liecina datu analīzes uzņēmuma "Nielsen Sports" trešdien publicēts pētījums. 

Ekonomiski attīstītākajās valstīs 45% sieviešu pētījuma veikšanas laikā 2021. gada maijā izrādīja interesi par Tokijas olimpiskajām spēlēm, kas sāksies 23. jūlijā. Vienlaicīgi pētījumā interesi par olimpiskajiem notikumiem Tokijā pauda 48% aptaujāto vīriešu.

Pētījuma dati liecina, ka olimpiskās spēles ir pasaulē populārākais sporta notikums, par ko interesējas vai ļoti interesējas vidēji 47% respondentu 13 no 15 pasaules bagātākajām valstīm. Nākamais populārākais sporta notikums ir Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionāts, par ko interesi izrādīja 33% aptaujāto, taču tikai 17% sieviešu.

Tokijā sievietes sadalīs vairāk medaļu nekā jebkad iepriekš kādās olimpiskajās spēlēs, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) tiecoties pēc dzimumu līdzsvara. Sievietēm Tokijā pasniegs 156 zelta medaļas, savukārt vīrieši saņems 165 augstākā kaluma godalgas. Lielāks medaļu skaits nekā iepriekš tiks sadalīts arī jauktās abu dzimumu sportistu sacensībās.

SWOST: Trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir neatrisināta problēma

32% iedzīvotāju dzimumu nevienlīdzību uzskata par aizvien neatrisinātu problēmu Latvijā. Papildus tam 41%respondentu norāda, ka šī problēma ir atrisināta tikai atsevišķās jomās. Cilvēki kā vissvarīgākās jomas, kurās uzņēmumiem būtu jāstrādā pie dzimumu vienlīdzības uzlabošanas, atzīmējuši līdzvērtīga atalgojuma nodrošināšanu un stereotipu mazināšanu par tā dēvētajām vīriešu un sieviešu profesijām, kā arī īpašām dzimumu lomām ikdienas dzīvē.

Kā informē uzņēmuma "Mars" pārstāvji, dzimumu nevienlīdzība ir aktuāla problēma jau vairāku gadu garumā. Pat pirms COVID-19 pandēmijas Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) lēsa, ka plaisas novēršana starp dzimumu atšķirīgajām iespējām prasīs vairāk nekā gadsimtu.

Šobrīd ANO norāda, ka pandēmija ir atvirzījusi progresu dzimumu nevienlīdzības mazināšanā par 25 gadiem. Un šīs problēmas ietekme ir īpaši postoša sieviešu vidū.

Nesen veiktā aptaujā Latvijā secināts, ka, pēc 32% iedzīvotāju domām, dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir vēl joprojām neatrisināta problēma. Vislielākais īpatsvars respondentu, kuri dzimumu nevienlīdzību uzskata par aktuālu problēmu, ir jaunāko iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem (45%). Tikmēr 41% to uzskata par atrisinātu problēmu tikai noteiktās jomās. 15% respondentu norāda, ka tā ir atrisināta problēma, taču ir jāturpina darbs, lai tā atkārtoti nesamilztu.

To aptaujas dalībnieku vidū, kuri uzskata, ka dzimumu nevienlīdzība ir atrisināta problēma, 22% ir vīriešu un 8% - sieviešu.

Lielākā daļa respondentu jeb gandrīz 40% norādīja, ka vienlīdzīgs atalgojums ir viena no jomām, kurā darba devējiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība dzimumu vienlīdzības uzlabošanai.

Turpretim 26% norādīja, ka uzņēmumiem ir jāsamazina stereotipi par tā dēvētajām vīriešu un sieviešu profesijām, kā arī īpašām dzimumu lomām ikdienas dzīvē. Bet 12% uzsvēra, ka organizācijām vairāk jādomā par papildu atbalstu jaunajām māmiņām. 10% no aptaujātajiem ir vienisprātis, ka uzņēmumos ir nepieciešama vienlīdzīga dzimumu klātbūtne vadības līmeņa amatos.

Aptauju īstenoja “Mars” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija” 2021. gada martā. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.