LSIIDP - Projektu aktualitātes

BMX: otrā intelektuālā iznākuma izstrāde

Publicēts 11 Novembris 2021

BMX projekta "Training to Win" komanda turpina izstrādāt intelektuālo mantojumu Nr.2 'BMX Battery Test - Study' (BMX Baterijas tests, rezultātu izpēte). Projekta konsorcijs tikās kārtējā tiešsaistes sanāksmē 9.novembrī. Šī aktivitāte sākās jūnijā, augstāko punktu sasniedzot septembrī, kad BMX braucēji no Spānijas, Portugāles, Slovākijas un Latvijas satikās Anadijā, Portugālē, lai veiktu fizisko testu sēriju. Testu analīze tiks pabeigta līdz gada beigām. šis intelektuālais mantojums ir priekšnosacījums, lai izstrādātu nākamo BMX projekta intelektuālo mantojumu 'BMX Training Course - Open Educational Resource' (BMX apmācības kurss – atvērts izglītības resurss). Trešais intelektuālais rezultāts ir BMX projekta galvenais rezultāts, kas tiks prezentēts plašam sabiedrības un BMX pasaules lokam.

Šajā sakarā katrs partneris papildus tiekas tiešsaistē ar projekta koordinatori un idejas autori - Celiu Marcen. Latvija visus turpmākos soļus apspriedīs šā gada 26.novembrī.

SWOST: 40 visu laiku ietekmīgākās sievietes sportā III

Publicēts 04 Novembris 2021

Alise Koučmena

Pirms 1948.gada vasaras melnādaina sieviete nekad nebija izcīnījusi olimpisko zeltu. Alise Koučmena šķērsja šo barjeru, izcīnot pirmo vietu sieviešu augstlēkšanā 1948.gada Londonas spēlēs, uzvara, kas iezīmēja vienu no "svarīgākajiem pagrieziena punktiem attiecībā uz redzamu melnādaino sievišķību un melnādaino sieviešu kļūšanu par amerikāņu varonības simboliem", teica Bonija J.Morisa, UC vēstures katedras pasniedzēja Bērklijas un Džordža Vašingtonas universitātes sieviešu studiju emeritētā profesore.

Vēsturiskā uzvara pavēra durvis arī citām melnādainajām sievietēm sportā. “Laikā, kad bez Džekija Robinsona un Džo Luisa bija maz augsta līmeņa melnādaino sportistu, Koučmena kļuva par pionieri,” 2014.gadā Koučmenas nekrologā rakstīja New York Times. "Viņa pavēru olimpipsko ceļu afroamerikāņu sieviešu sporta zvaigznēm, piemēram, Vilmai Rūdolfai, Evelīnai Ešfordai, Florensai Grifitai Džoinerei un Džekijai Džoinerei-Kerzi." Lai gan 1948.gada Olimpiskās spēles iezīmēja Koučmenas vieglatlētikas karjeras beigas, viņa turpināja ietekmēt citu cilvēku dzīvi, kļūstot par pamatskolas skolotāju un nodibinot Alises Koučmenas vieglatlētikas fondu, lai palīdzētu jaunajiem sportistiem un bijušajiem sportistiem, rakstīja Times.

Diāna Naijada

2013.gadā Diāna Naijada paveica to, ko neviens cilvēks vēsturē vēl nebija izdarījis. Toreiz 64 gadus vecā sieviete bez palīdzības nopeldēja vairāk nekā 100 jūdzes no Floridas līdz Kubai, pavadot ūdenī vairāk nekā divas pilnas dienas — bez haizivs tvertnes drošības un jelkādas citas palīdzības. Drīz pēc tam, kad bija pabeigusi vēsturisko peldējumu, ko Naijada bija mēģinājusi piecas reizes iepriekš, viņa stāvot pludmalē teica runu pūlim, kas bija tur pulcējies: "Man ir trīs vēstījumi: viens ir tas, ka mums nekad, nekad nevajadzētu padoties," viņa teica NPR. "Otrais ir tas, ka neviens nekad nav pārāk vecs, lai piepildītu savu sapni. Treškārt, lai gan tas šķiet individuālais sporta veids, tam tomēr nepieciešama komanda."

"Viņa ir mana varone," saka Moriss par Naijadu, atzīmējot ne tikai rekordgaro peldējumu, bet arī Naijadas atklāto viedokli par peldētāju seksuālo izmantošanu. 2017.gada novembrī, aizsākot kustību #MeToo, Naijada uzrakstīja publikāciju laikrakstam New York Times, kurā viņa atklāja, kā viņai un viņas komandas biedrenēm kā jaunām sportistēm vairākkārt uzmācies viņu peldēšanas treneris. "Pastāstiet savu stāstu," rakstīja Naijada, mudinot runāt arī citus upurus. "Pastāvēsim, lai mūs nekad vairs nevarētu apklusināti."

Linna Hila

Linna Hila, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām klinšu kāpējām pasaulē, iegāja vēsturē 1993.gadā, kad viņa kļuva par pirmo cilvēku pasaulē gan starp vīriešiem, gan sievietēm, kas brīvi uzkāpusi pašā virsotnē — stāvajā, atklātajā maršrutā Josemitas leģendārajā Elkapitana kalnā. Nākamajā gadā viņa varoņdarbu atkārtoja mazāk nekā 24 stundās (iepriekš tas viņai prasīja četras dienas). "Gadiem ilgi tas bija bijis tik daudzu cilvēku mērķis, un tas nebija paveikts, un es patiešām lepojos, ka esmu sieviete," Hila stāstīja televīzijas raidījumā Inside Edition. Šķēršļu pārvarēšanas varoņdarbs, kas netika atkārtots 12 gadus, atstāja dziļu un ilgstošu ietekmi uz sportu. "Hilas uzkāpšana virsotnē, ko dēvē par "Nose", bija satriecošs sasniegums ne tikai starp vīriešiem, bet arī starp sievietēm, patiesībā jo īpaši starp sievietēm,” Elisona Osiusa rakstīja Outside 2016.gadā. “Gandrīz neviena sieviete tajā laikā nespēja to paveikt, patiesībā to nespēja pat paši spēcīgākie tā laika vīrieši. Tas radīja jaunu valsts un starptautisko interesi par jaunām kāpšanas sfērām, kas iespējamas Josemitas iespaidīgajās sienās, un tas palīdzēja iedvesmoties tehniski labākajiem kāpējiem paplašināt savu prasmju kopumu tādos veidos, kas joprojām izpaužas mūsdienās.

Betānija Hamiltone

Konkurētspējīgā sērfotāja Betānija Hamiltone bija tikai 13 gadus veca, kad viņa zaudēja roku haizivs uzbrukumā Kauai, Havaju salās. 2003.gada incidents, kas kļuva par starptautisku sensāciju, padarīja jauno pusaudzi par izturības un iedvesmas simbolu, it īpaši, kad Hamiltone atgriezās uz sacensību dēļa mazāk nekā vienu mēnesi pēc incidenta. Divus gadus vēlāk Hamiltone kļuva par valsts čempioni. Viņas stāsts iedvesmoja 2011.gada Holivudas filmu Sērfotāja dvēsele (Soul Surfer) un 2019.gada dokumentālo filmu Neapturamā Betānija Hamiltone (Bethany Hamilton: Unstoppable).

Pašlaik 30 gadus vecā Hamiltone ir profesionāla sērfotāja, motivācijas lektore, autore, sērfotāju slavas zāles locekle un divu bērnu māte. "Galu galā mani virza mana aizraušanās un mīlestība uz viļņiem," Hamiltone stāstīja NPR pagājušajā gadā. "Ziniet, tik daudzi cilvēki domā: "Kāpēc tu atgriezties okeānā, kur oprojām ir haizivis?", un es domāju: "Nuziniet, man vienkārši ir vairāk bailes zaudēt mīlestību, ko jūtu pret viļņiem."

Liza Leslija

2002.gadā Liza Leslija lauza dzimumu nevienlīdžibu basketbolā, kļūstot par pirmo sievieti, kas WNBA spēlē piedalījusies slam-dunk. Šis brīdis (kam varat būt liecinieks šeit) ir tikai viens no Leslijas daudzajiem bijību iedvesmojošajiem sasniegumiem. Šī īpaši talantīgā sportiste ir arī četrkārtēja olimpiskā zelta medaļas ieguvēja, trīskārtēja WNBA MVP, divkārtēja FIBA Pasaules kausa zelta medaļas ieguvēja un 2002.gada Pasaules kausa MVP ieguvēja. Līdz brīdim, kad Leslija aizgāja pensijā 2009.gadā, viņa bija līgas karjeras līdere grozu gūšanā un atlēkušajās bumbās, ziņo New York Times.

"Es nedomāju, ka šodien laukumā, šajā līgā vai jaunatnes līgās visā valstī ir sportiste, kas nebūtu parādā pateicības Lizai Leslijai vai neskatītos uz viņu kā uz ikonisku figūru sieviešu basketbolā,” 2009.gadā laikrakstam Times sacīja bijusī WNBA prezidente Donna Orendere. "Viņa ir bijusi viena no izcilākajām sportistēm, vien no sīvākajām konkurentēm."

Katrīna Svitcere

Bostonas maratons neapšaubāmi ir prestižākās maratona sacensības pasaulē. Taču vairāk nekā septiņus gadu desmitus pēc tā uzsākšanas 1897.gadā sacensības bija atvērtas tikai vīriešiem. 1967.gadā Katrīna Svitcere apstrīdēja šos pieņēmumus, noskrienot un pabeidzot ikonisko skrējienu, kas tolaik vēl bija tikai vīriešu disciplīna (kāda cita sieviete - Roberta Giba, skrēja sacensībās gadu iepriekš, taču bez reģistrēsanās). Jau pēc divām jūdzēm no sacensību sākuma, kurām Svitcere bija reģistrējusies ar dzimumam nenosakāmu vārdu “K.V. Switzer”, kāda amatpersona mēģināja noraut viņas sacensību numuru, bet Svitceres draugs agresīvo amatpersonu bloķēja. Mirklis tika iemūžināts ikoniskos fotoattēlos un kopīgots plašsaziņas līdzekļos, un drīz vien sekoja pārmaiņas.

Piecus gadus pēc Svitceres vēsturiskā finiša Bostonas maratons paplašināja dalību sievietēm, kas ir būtisks solis cīņā pret dzimumu vienlīdzību skriešanā. Kad arvien vairāk sieviešu sāka skriet maratonus, Svitcere turpināja skriet (citu sasniegumu starpā viņa uzvarēja Ņujorkas maratonā 1974.gadā) un uzsāka arī Eivonas starptautisko skriešanas trasi, kas starp 27 valstīm notiek tikai sievietēm. 2017.gadā Svitcere atkal noskrēja Bostonas maratonu — 50 gadus pēc sava vēsturiskā pirmā finiša. Tajā gadā viņai bija vairāk sieviešu skrējēju: gandrīz puse no visiem finišētājiem bija sievietes.

Annika Sērenštama

Zviedru amerikāniete Annika Sērenštama ir viena no labākajām golfa spēlētājām vēsturē, kas savas karjeras laikā uzvarējusi ovāciju cienīgā 72 Dāmu profesionālā golfa asociācijas sacensībās. Tomēr, iespējams, viens no viņas pazīstamākajiem brīžiem bija, kad viņa pārkāpa dzimumu nevienlīdžibas barjeru, startējot sacensībās, kas parasti ir tikai vīriešiem. PGA tūres 2003.gada Amerikas bankas koloniālajā pasākumā Sērenštama izvirzījās kopā ar pasaules labākajiem golfa spēlētājiem, kļūstot par pirmo sievieti, kas to izdarījusi kopš Babes Zaharijas Didriksones 1945.gadā.

Lai gan Sērenštama šajās sacensībās neuzvarēja, viņas klātbūtne vien nozīmēja kaut ko sensacionālu. "Tā bija mana misija," sacīja Sērenštama pēc paziņojuma par aiziešanu pensijā. "Tas bija mans ceļš, mans ceļojums, un es jutu, ka cilvēki pieņēma to: "Hei, viņa ir sportiste, un viņa vēlas kļūt labāka." Es vienmēr esmu ļāvusi saviem klubiem izteikties. Un es jutu, ka cilvēkiem tas patika."

Alisone Fēliksa

2019.gadā seškārtējā olimpiskā zelta medaļniece izcīnīja savu 12.zelta medaļu vieglatlētikas Pasaules čempionātā, pārspējot Useina Bolta rekordu tikai 10 mēnešus pēc dzemdībām, izmantojot C-sekcijas daļu.

Ar savu dominējošo stāvokli vieglatlētikā un sieviešu, īpaši māšu, aizbildniecību sportā Fēliksa palīdz izplatīt svarīgu vēstījumu: sievietes var būt mātes un pasaules līmeņa sportistes. Iepriekš 2019.gadā Fēliksa spēra vēl vienu soli uz priekšu sportistu labā, kad viņa sekoja citu olimpiešu Alīsijas Montanjo un Karas Goučeres piemēram un norādīja, ka Nike neatbalsta grūtnieces un mātes. “Es neesmu gatava pieņemt pastāvīgo status quo saistībā ar maternitāti. Es lūdzu uzņēmumam Nike līgumā garantēt, ka netikšu sodīta, ja grūtniecības mēnešos es nesniegšu savu labāko sniegumu,” viņa rakstīja laikrakstā New York Times maijā. "Es gribēju noteikt jaunu standartu. Ja es, viena no Nike visplašāk pārdotajām sportistēm, nevarētu nodrošināt šo aizsardzību, kurš gan to varētu? Šoreiz vieglatlētikas gigants ieklausījās. Augustā uzņēmums paziņoja par jaunu maternitātes politiku visām sponsorētajām sportistēm, kas garantē samaksu un prēmijas par 18 mēnešiem saistībā ar grūtniecību.

Mikaela Šifrina

Ar divām olimpiskajām zelta medaļām, trim pasaules čempionātiem un 66 Pasaules kausa uzvarām, Mikaela Šifrina ir viena no labākajām kalnu slēpotājām vēsturē. Pēc satricinošās 2018.–2019.gada rekordu sezonas Šifrina uzvarēja 125 Pasaules kausa sacīkstēs, kas aptumšotu pat pašreizējo karjeras rekordu par 39 (!) saskaņā ar New York Times.

"Ar nepacietību gaidu nākamo 2019.–2020.gada sezonu, kurā joprojām ceru būt viena no labākajām sacīkšu sportistēm, tomēr vēlos sasniegt jaunas robežas, izvirzīt jaunus sportiskos mērķus un veicināt citas meitenes piespiest sevi," Šifrina stāstīja Glamour 2019.gadā. Citiem vārdiem sakot, viņa ir šeit, lai ne tikai uzlabotu sevu sniegumu, bet arī iedvesmotu citus un paaugstinātu visu sporta veidu šajā procesā. Mēs savukārt varam redzēt, kā top dzīva leģenda.

Keitija Ledekija

Kad Google ierakstījām “Keitija Ledekija peldētāja”, meklēšanas platforma parādīja, ka cilvēki jautā arī: “Vai tu peldi kā Keitija Ledekija?” Un šis jautājums arī ir pilnīgi pamatots. Jo, kad jūs pārsteidzat pasauli, izcīnot savu pirmo zelta medaļu 15 gadu vecumā (800 metri brīvajā stilā 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs), un pēc tam četrus gadus vēlāk aizstāvat titulu Rio, finišējot pirms sudraba medaļnieka par pārsteidzošām 11 sekundēm un uzstādot jaunu pasaules rekordu šajā disciplīnā, protams, cilvēki vēlēsies līdzināties jūsu sniegumam. Un tādā veidā 23 gadus vecā frīstaila fenomene ir kaut kas vairāk nekā vienkārši uzliesmojošs, ātrs peldētājs — viņa ir ikona un elks nākamajai jauno peldētāju paaudzei. "Nākamajās olimpiskajās spēlēs jaunākā, ātrākā peldētāja būs nākamā Keitija Ledekija, nevis sieviete Maikla Felpsa," 2016.gadā Glamour stāstīja divkārtējā olimpiskā kalnu riteņbraucēja Lea Deivisone.

SWOST: 40 visu laiku ietekmīgākās sievietes sportā II

Publicēts 25 Oktobris 2021

Džekija Džoinere-Kerzi

Seškārtējā olimpiskā medaļniece Džekija Džoinere-Kerzi, kas tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sportistēm, savas izcilās karjeras laikā guva vairākus sasniegumus vieglatlētikā. Viņa kļuva par pirmo sportisti, kas septiņcīņā ieguvusi vairāk nekā 7000 punktu (sacensības, kurās jāuzrāda dažādas prasmes), un pirmo sportisti, kas uzvarējusi Olimpiskajās spēlēs 1988.un 1992. gadā septiņcīņā divas reizes pēc kārtas. Ak, un viņas septiņcīņas pasaules rekords tika uzstādīts 1988.gada Seulas spēlēs, šodien vēl joprojām nav pārspēts. Pēc 1996.gada olimpiskajām spēlēm Džoinere-Kerzi īsu laiku spēlēja profesionālo basketbolu Ričmondas Rage komandā.

Džoinere-Kerzi arī veicina dāsnumu. 1988.gadā viņa nodibināja fondu nosauktu viņas vārdā. Šī fonda mērķis ir palīdzēt bērniem no riska grupām. 2007.gadā viņa līdzdibināja organizāciju Athletes for Hope (Sportisti cerības), kas mudina profesionālus sportistus iesaistīties labdarības pasākumos, un 2016.gadā viņa pievienojās Comcast iniciatīvai, lai nodrošinātu piekļuvi internetam ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Patiesa čempione gan laukumā, gan ārpus tā.

Mistija Kouplenda

Būdama pirmā afroamerikāniete, kas kļuvusi par galveno dejotāju Amerikas baleta teātrī, Mistija Kouplenda ir pioniere profesionālās dejas pasaulē un ne tikai. Starp viņas daudzajiem iespaidīgajiem tituliem atradīsim autori, Brodvejas aktrisi, filmu zvaigzni, slavena zīmola vēstnieci, daudzveidības aizstāvi, pop ikonu, prinča līdzstrādnieci, interneta troļļu apkarotāju kā arī reālās dzīves varoni un iedvesmu jaunajiem dejotājiem (paskatieties uz viņas iedvesmas pilno niknumu).

Kouplenda, kura sāka nodarboties ar baletu visai vēlu - tikai no 13 gadu vecuma, ir nozīmīga nākamās dejotāju paaudzes iedvesmotāja. Viņa ir strādājusi ABT projekta Plié padomdevējā komitejā, kas nodrošina apmācību un mentoringu deju skolotājiem rasu ziņā daudzveidīgās kopienās visā valstī un zēnu un meiteņu klubos. "Es biju vienīgā afroamerikāniete ABT desmit gadus, un liela daļa no tā, ko es daru tagad, ir jaunu mazākumtautību dejotāju mentorings un mēģinājums būt viņiem par atbalsta sistēmu," 2016.gadā žurnālam Variety stāstīja Kouplenda. "Tas mani piepilda gan kā mākslinieku, gan cilvēku, un es uzzinu arvien vairāk par sevi un to, kas pietrūkst un kas jādara profesionālajā baleta pasaulē."

Mia Hamma

Pirms tādām sievietēm kā Aleksa Morgana, Megana Rapino un pārējām USWNT spēlētājām bija Mia Hamma, starptautiskā sieviešu futbola zvaigzne. Hamma - ASV komandas vārtu gūšanas zvaigzne, spēlēja 1991.un 1999.gada Pasaules kausa ieguvēju komandās, kā arī komandās, kas ieguva zelta medaļas 1996.un 2004.gada olimpiskajās spēlēs. Savas leģendārās karjeras laikā Hamma starptautiskās sacensībās guva satriecošus 158 vārtus, kas ir rekords jebkuram spēlētājam — gan vīrietim, gan sievietei —, kas saglabājās līdz 2013.gadam, kad to aptumšoja amerikāniete Ebija Vambaha.

Hammas dominance laukumā izraisīja nepieredzētu mediju uzmanību sieviešu sporta komandai, īpaši 1999.gada Pasaules kausa izcīņas laikā. Un viņas popularitāte, kas turpinājās arī pēc tam, kad 2004.gadā viņa oficiāli nolika malā savus bučus, bija līdzīga labāko vīriešu sportistu slavai. Hamma nodibināja fondu, kas nosaukts viņas vārdā. Šī fonda mērķis ir vairot jauno sieviešu iespējas sportā, kā arī palielināt finansējumu un informētību par kaulu smadzeņu un nabassaites asiņu transplantāciju. Viņa arī nodibināja Athletes for Hope kopā ar Džoineri-Kerziju un citiem sportistiem.

Ģertrūde Ederle

1926.gada 6.augustā 21 gadu vecā Ģetrūde Ederle cīnījās ar aukstajiem, nemierīgajiem Atlantijas okeāna ūdeņiem, lai kļūtu par pirmo sievieti, kas jebkad pārpeldējusi Lamanšu. Vēl iespaidīgāk Ederle uzrādīja ātrāko laiku vēsturē par vairāk nekā divām stundām, pārspējot visus piecus iepriekš distanci veikušos vīriešus. Taču tas vēl nav pats iespaidīgākais: tā brīža īpaši skarbo okeāna apstākļu dēļ Ederle veica vismaz 14 jūdzes vairāk, nekā viņai būtu vajadzējis mierīgos laikapstākļos veicot peldējumu pa taisnu līniju (35 pret 21 jūdzi), raksta New York Times.

Taču Ederles patiesi prātam neaptveramais sasniegums bija lielāks par vienu peldējumu vien. Tas "deva neaizmirstamu ieguldījumu laikmetā, kad daudziem bija grūti uztvert sievietes sportistes nopietni," Times rakstīja Ederles 2003.gada nekrologā. Starp citiem Ederles sasniegumiem sportā ir desmitiem amatieru valsts un pasaules rekordu, kā arī trīs olimpiskās medaļas peldēšanā. Pēc tam, kad rekordpeldēšanas laikā viņas dzirde bija neatgriezeniski traucēta, viņa turpināja mācīt šo sporta veidu arī nedzirdīgiem bērniem.

Martina Navratilova

Kā viena no labākajām tenisistēm vēsturē (Bilijs Žans Kings savulaik viņu sauca par "lielāko vienspēļu, dubultspēļu un jaukto dubultspēļu spēlētāju, kas jebkad dzīvojis"), leģenda Martina Navratilova atstāja lielu ietekmi uz sportu. Čehijā dzimusī Starptautiskās tenisa slavas zāles kandidāte, kura 1976.gadā pārcēlās uz ASV, karjeru pabeidza ar pārsteidzošu uzvaru skaitu: 167 vienspēļu turnīri, 177 dubultspēļu turnīri un 2189 mači. Tas ir lielākais sasniegums, ko jebkad kāds vīrietis vai sieviete kopš atklātās ēras sākuma tenisā 1968.gadā paveicis.

Papildus savām spējām laukumā Navratilova ir devusi nozīmīgu ieguldījumu arī LGBTQ+ sabiedrībā. Būdama viena no pirmajām atklātām homoskesuālajām sportistēm, tenisa čempione ir iestājusies par vienlīdzīgām tiesībām un atbalstījusi daudzas labdarības organizācijas, kas atbalsta šo mērķi. Šie centieni, savukārt, ir palīdzējuši veicināt mūsdienu geju sportistu pieņemšanu.

Simone Bilesa

Pagājušā gada oktobrī Simone Bilesa oficiāli nodrošināja sev vingrošanas KAZAS statusu. 23 gadus vecajai amerikānietei pieder 25 pasaules čempionātu medaļas (un ne tikai), un tagad 23 gadus vecajai amerikānietei pieder vairāk apbalvojumu no globālo sacensību seriāla nekā jebkuram vingrotājam, gan vīrietim, gan sievietei vēsturē. Viņas talants ir tik ārprātīgs un nepieredzēts, ka viņas vārdā jau ir nosauktas trīs dažādas kustības.

Papildus Bilesas burvīgajiem, gravitācijas spēku izaicinošajiem priekšnesumiem viņa arī nesatricināmi tic tam, ka sievietēm ir pārliecinoši jāsvin savus sasniegumus — un nav, ko atvainoties. "Esmu izcīnījusi piecus pasaules čempionu titulus, un, ja saku:" Es esmu labākā vingrotāja, kāda jelkad bijusi, tad, protams, ir reakcija: "Ak, viņa ir uzpūtīga. Paskatieties tik uz viņu tagad!", pagājušā gada rudenī pieckārtējā olimpiskā medaļniece teica USA Today. “Nē, fakti ir skaidri redzami uz papīra. Es domāju, ka ir svarīgi to iemācīt jaunām meitenēm. Un tā skaļāk, lai dzird arī cilvēki aiz priekšplāna, lūdzu!"

Vilma Rūdolfa

1960.gada Romas olimpiskajās spēlēs sprintere Vilma Rūdolfa kļuva par pirmo amerikānieti, kura vienā olimpiādē izcīnījusi trīs zelta medaļas, "uzspridzinot stadionu" un labojot rekordus 100 metru, 200 metru un 4x100 metru stafetē. “Viņa bija ļoti populāra Romā, un viņai tika piešķirta atzinība par vieglatlētikas popularitātes veicināšanu meiteņu un sieviešu vidū,” Velčs stāsta Glamour.

Kā atzīmēja viņas New York Times nekrologs, "Rūdolfa kļuva par Amerikas izcilāko sieviešu sporta varoni kopš Babes Didriksones Zaharijas pirms vienas paaudzes". Rūdolfas panākumi ir vēl ievērojamāki, ja ņem vērā faktu, ka apbalvotā sportiste gandrīz nomira četrgadīgā vecumā pēc saslimšanas ar dubulto pneimoniju un skarlatīnu. Slimība paralizēja viņas kreiso kāju, un viņa gadiem ilgi nevarēja pastaigāt viena pati, raksta Times. Pārvarējusi fiziskos izaicinājumus agrīnā dzīves posmā un attīstījusi savu izcilo sportistes karjeru, Rūdolfa nodibināja fondu nosauktu savā vārdā, lai ar sporta un akadēmisko aprindu palīdzību atbalstītu jauniešus mazattīstītās kopienās. "Ja man ir kaut kas, ko atstāt," viņa teica, saskaņā ar Times, "tad mans mantojums ir fonds."

Alteja Gibsone

Kā pirmā melnādainā tenisiste, kas uzvarējusi Francijas atklātajā čempionātā, Vimbldonā un ASV atklātajos vienspēļu čempionātos, amerikāniete Alteja Gibsone pavēra ceļu lielākai daudzveidībai sportā ar balto elitārisma vēsturi. "Šī nav tikai spēlētāja, kura izcīnīja neskaitāmus titulus - tas ir kāds, kurš pārspēja mūsu sportu un pavēra ceļu melnādainiem," laikrakstam New York Times sacīja Katrīna Adamsa, pirmā afroamerikāniete ASV štata prezidente. "Ja nebūtu Altejas, nebūtu arī manis, jo teniss man nebūtu bijis tik atvērts."

1957.gadā Associated Press nosauca Ņujorkas iedzīvotāju par gada labāko sportisti, atzīmējot pirmo reizi, kad kāda afroamerikāniete ir saņēmusi šo balvu (AP Gibsonei šo godu atkārtoti piešķīra 1958.gadā). Gibsone iezīmējās arī citā sporta veidā: 1964.gadā viņa pievērsās profesionālajam golfam, kļūstot par pirmo afroamerikāņu Sieviešu profesionālā golfa asociācijas biedru.

Lindsija Vonna

Ar 82 uzvarām Pasaules kausā Lindsija Vona ir visvairāk uzvarējusī sieviešu slēpotāja. Periods. Amerikāņu kalnu KAZA aizgāja pensijā 2019.gadā 34 gadu vecumā pēc tam, kad bija izcīnījusi neizmērojamu daudzumu godqalgu, tostarp trīs olimpiskās medaļas, septiņas pasaules čempionāta medaļas un, protams, visas šīs Pasaules kausa uzvaras.

Līdz ar atzinību nāca arī grūtības — Vonna savas karjeras laikā cīnījās ar nopietnām traumām, tostarp plīsušu ceļgala saiti (kas plīsa divas reizes), lauztu potīti un nopietniem rokas nervu bojājumiem. Tomēr, kad citi slēpotāji varētu būt iemetuši plinti krūmos, Vonna atteicās padoties, virzoties uz priekšu ar nesatricināmu apņēmību. “Es nekad neesmu baidījusies,” viņa stāstīja Glamour neilgi pēc paziņojuma par aiziešanu pensijā 2019.gada februārī. “Nē, pat tad, kad šķita, ka ievainojumu un avāriju skaits uzkrājas bezgalīgi, es nekad nemainījos. Es nekad neesmu baidījusies. ” Šodien Vonna dod ieguldījumu nākamajā paaudzē, darbojoties Lindsijas Vonnas fondā, kas nodrošina stipendijas un programmu sistēmu izglītībai, sportam un programmu dqaudzveidībai.

Hilarija Naita

Kā trīskārtēja olimpiskā medaļniece un deviņkārtēja pasaules čempionāta medaļniece, amerikāniete Hilarija Naita ir viena no mūsdienu labākajām zvaigznēm sieviešu hokejā. Vārtus guvušā uzbrucēja Naita palīdzēja ASV komandai izcīnīt zeltu 2018.gada Phjončhanas spēlēs, kas bija viņu pirmā olimpiskā uzvara pēdējo 20 gadu laikā.

Kopš tā laika viņa ir pievērsusies citam mērķim: vienotas, ilgtspējīgas profesionālās sieviešu hokeja līgas izveidei Ziemeļamerikā. Pēc Kanādas Sieviešu hokeja līgas sabrukuma pagājušajā gadā Naita un citas profesionālas spēlētājas izveidoja Profesionālo sieviešu hokeja spēlētāju asociāciju, kuras mērķis ir izveidot profesionālu līgu, kas nodrošina spēlētājas ar dzīvošanai pieņemamu algu. (Saskaņā ar New York Times, lielākā atklāti pasludinātā alga Nacionālajai sieviešu hokeja līgai, kas pašlaik ir vienīgā sieviešu profesionālā līga Ziemeļamerikā pēc CWHL sabrukuma, ir tikai 15 000 ASV dolāri.)

"Es ceru, ka mani patiešām atcerēsies pēc mantojuma, ko atstāju uz ledus," pagājušajā gadā pirms PWHPA darbības uzsākšanas ESPN rakstā sacīja Naita. "Bet tāpat arī dēļ tā, ko esmu paveikuis ārpus ledus, jo izmaiņas ir izraisītas ne tikai hokejā, bet arī sportā vispār un citās nozarēs. Neatkarīgi no tā, vai tā ir cīņa par vienādu atalgojumu vai spēles maiņa tam, kā tiek atspoguļots dzimums vai ķermeņa tēls, mans darbs daudzos veidos tikai sākas."

SWOST: Vietējā sanāksme Latvijā 01.11.2021

Publicēts 02 Novembris 2021

1.novembrī Latvijā notika kopumā septītā vietējā sanāksme, tajā skaitā arī trīs projekta komandas vietējās sanāksmes (4.martā, 5.martā un 26.martā). Sanāksmi vadīja projekta komandas pārstāvis un LSIIDP valdes loceklis Kaspars Sakniņš (arī Talsu novada Sporta skolas direktors). Šajā sēdē piedalījās trīspadsmit no piecpadsmit LSIIDP valdes locekļiem. Sanāksme bija saistīta ar jauno Sporta finansēšanas modeli, kas īpaši skar dzimumu līdztiesības jautājumus, piemēram, dzimumu līdztiesību sportā un vardarbības apkarošanu. Kaspars prezentēja SWOST projekta otro (WP2) un trešo (WP3) darba paketi kā iespēju saistīt SWOST projekta rīku ar Latvijas sporta finansēšanas modeli. LSIIDP uzdevums ir rīka prezentēšana tālāk ministrijas pārstāvjiem (LR Izglītības un zinātnes ministrija, Sporta departaments).

Pēc Kaspara prezentācijas par līdz šim paveikto saistībā ar SWOST rīka izstrādi (kopā WP2 un WP3 no 6 darba pakotnēm) LSIIDP valde atzina, ka SWOST rīks varētu būt pozitīvs pielikums jaunajam Sporta finansēšanas modelim, kas varētu būtiski palīdzēt sporta iestādēm novērtēt dzimumu vienlīdzības gaisotni savās organizācijās.

SWOST: TWOST konference, Prato, Itālija

Publicēts 02 Oktobris 2021

2.oktobrī Kaspars Saknins un Sandija Zalupe pārstāvēja Latviju citā Erasmus+ projektā Training without Stereotypes (TWOST, trenēties bez stereotipiem), kur konferencē uzstājās arī vairāki SWOST - Sport without Stereotypes projekta dalībnieki. Galvenās konferences tēmas deva ieskatu par dzimumu vienlīdzības izglītošanu, kā arī par rīkiem, kas veicinātu dzimumu vienlīdzības kultūru, iekļaušanu, diskriminācijas un ļaunprātības novēršanu.

Konferences foto galeriju skatieties ŠEIT.